2014. gadā Bauskas pilī aizsākās jauna tradīcija - floretes un špagas paukošanas turnīrs “Ius gladii” jeb Zobena tiesības, kas šo gadu laikā ir pārvērtusies par lielākajiem svētkiem Bauskas pilī. Šis paukošanās turnīrs ir vienīgais visā Baltijā, kas notiek šādā vēsturiskā vietā, ar turnīram raksturīgām ceremonijām. Starp cīņām skatītāji tiek izklaidēti ar dažādiem priekšnesumiem, atbilstoši 17. gadsimta sākuma turnīra noteikumiem.
Paukošanās turnīrs veidots sadarbībā ar Latvijas paukošanas federāciju. Lai gan paukošanas turnīra laikā notiekošā cīņa nav iekļauta oficiālo paukošanas sacensību grafikā, tās ir prezentāciju sacensības, kur mijiedarbojas mūsdienu sporta cīņa ar vēsturisko vidi, sniedzot apmeklētājiem ieskatu gan mūsdienu paukošanas sporta veidā, gan parāda vēsturisko turnīru būtību. Bauskas pils turnīrs notiek katru gadu un uzvarētājs saņem ceļojošo balvu - zobenu un ķiveri, kurās ikreiz iegravē uzvarētāju vārdus. Visu gadu balva glabājas pie uzvarētāja.
Vēsturiski šādu turnīru galvenais uzdevums bija pierādīt bruņinieka prasmes un pārākumu. Kļūstot arvien ceremoniālākiem un iecienītākiem, turnīra uzdevumi nedaudz mainījās. Bauskas pilī paukošanas turnīra „Ius gladii” dalībnieki tradicionāli cīnās par godu dāmām, kuras tos atbalsta cīņu laikā ar skaļiem aplausiem un uzvaras gadījumā izrāda īpašu labvēlību – dāvinot savam drošsirdīgajam bruņiniekam kabatas lakatiņu un velta neatvairāmu smaidu. Turnīru ierodas vērot gan augstdzimušas personas īpašās ložās, gan vienkāršā tauta. Paukotāju cīņas piesaka Herolds, kurš vēsturiski bija valdnieku vai bruņinieku pavadonis, ģerboņu pazinējs, sūtnis un tulkotājs. Herolds paziņo turnīra sākumu, dalībnieku vārdus, titulus un ģerboņus, kā arī, lai pieklusinātu skatītājus, pūš ragā.
Bruņniecības ziedu laikos notika turnīri, kuros bruņinieki par naudu, zeltu un skaistām sievietēm lika uz spēli savu dzīvību. Turnīri parasti bija lieliski organizēti, nereti kā īsti tautas svētki. No dažādām pasaules vietām ieradās bruņinieki, lai skatītāju acu priekšā pēc stingriem noteikumiem dotos dažādās cīņās. Skatītājus uzjautrināja raiba svētku programma ar žonglieriem un burvju māksliniekiem. 1460. gadā karalis Renē (René d'Anjou) šādus turnīrus aprakstīja grāmatā, kurā arī mēģināja apkopot pieredzi par turnīra organizēšanu, savukārt renesanses laika mākslinieks Albrehts Dīrers (Albrecht Dürer, 1471-1528) uzzīmējis ilustrāciju paukošanas un cīņu grāmatai. 1553. gadā itālis Kamillo Agripa savā traktātā par ieroču lietošanas mākslu lika pamatakmeni modernajai paukošanas mākslai, bet Francijas karalis Luijs XIV nodibināja Karalisko Paukošanas akadēmiju un paukošana pamazām pārvērtās par sporta veidu.
Informācija par pasākuma sīkāku norisi drīzumā tiks publicēta.
PASĀKUMA APMEKLĒJUMS BEZ MAKSAS